Liepājas šosejas pārbūve par četru joslu lielceļu ir temats, kas pēdējā laikā izsaucis plašas diskusijas. Daudzi autovadītāji cerēja, ka vērienīgie darbi varētu sākties drīz, tomēr realitāte izskatās citādāka.
Lai gan ideja par drošāku un platāku ceļu ir guvusi lielu iedzīvotāju atbalstu, valsts budžeta iespējas un citas prioritātes liek šos plānus pagaidām atlikt. Šobrīd galvenā uzmanība tiek pievērsta citiem ceļu posmiem, kas ir vēl noslogotāki un bīstamāki.
Kāpēc par šo sākās runas?
Viss sākās ar to, ka platformā “ManaBalss” tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Cilvēki ir noguruši no bīstamajām apdzīšanām un smagās tehnikas rindām uz Liepājas šosejas. Iniciatīvas autore Gita Osīte šo ierosinājumu sagatavoja pēc tam, kad 2024. gada vasarā tikai divu dienu laikā uz šī ceļa traģiskās avārijās dzīvību zaudēja seši cilvēki.
Pašlaik šoseja ir ļoti noslogota. Pa to pārvietojas ne tikai vieglie auto, bet arī daudz kravas automašīnu, kas dodas uz Liepājas ostu. Tā kā smagie auto brauc lēnāk un bieži gadās arī traktortehnika, autovadītāji nereti izvēlas riskantus manevrus, lai tiktu uz priekšu. Idejas zastāvji uzskata, ka četras joslas šīs problēmas atrisinātu un padarītu braukšanu mierīgāku.
Miljardu jautājums un tukšais maks
Lai gan Saeimā ideju uzklausa, Satiksmes ministrijas pārstāvji ir visai skeptiski par ātru rezultātu. Galvenais iemesls ir nauda. Izrādās, ka viena kilometra izbūve šādam modernam lielceļam izmaksā no 7 līdz 9 miljoniem eiro. Kopumā visu Latvijas galveno ceļu savedīšanai tādā kārtībā būtu vajadzīgi aptuveni 10 miljardi eiro.
Šobrīd valstij šādu līdzekļu vienkārši nav. Nākamajos gados beidzas lielais Eiropas Savienības fondu atbalsts, un ceļu uzturēšana lielākoties gulsies uz valsts budžeta pleciem. Amatpersonas atzīst – prioritātes ir skaidras, bet finansējuma to īstenošanai trūkst.
Kurš ceļš ir “rindas priekšgalā”?
Izpētot satiksmes intensitāti un avāriju skaitu, speciālisti secinājuši, ka Liepājas šoseja nav pati kritiskākā vieta Latvijā. Daudz sarežģītāka situācija ir uz Rīgas apvedceļa, kur vidējais braukšanas ātrums bieži nesasniedz pat 60 kilometrus stundā. Tāpat lielāka prioritāte ir “Via Baltica” posmam uz Bausku un Lietuvas robežu.
Lūk, kādi ir plāni tuvākajiem gadiem:
Līdz 2030. gadam: Galvenais fokuss būs uz Bauskas šoseju un Rīgas apvedceļa posmu no Baltezera līdz Saulkalnei.
Līdz 2035. gadam: Plānots strādāt pie jauna tilta pār Daugavu un turpināt apvedceļa sakārtošanu.
Tikai ap 2040. gadu: Rindā varētu nonākt posmi kā Koknese–Pļaviņas un Jūrmala–Tukums.
Vai vairāk joslu vienmēr nozīmē drošību?
Interesantu viedokli pauda Satiksmes ministrijas speciālisti. Viņi norāda, ka četras joslas pašas par sevi negarantē, ka avāriju nebūs. Bieži vien bīstamas situācijas rodas tieši tajās vietās, kur ceļš no divām joslām pāriet atpakaļ uz vienu – tur autovadītāji mēdz agresīvi spraugties un konkurēt par vietu.
Tāpat tika uzsvērts, ka lielākā daļa nelaimes gadījumu notiek nevis ceļa seguma dēļ, bet gan tāpēc, ka netiek ievērots ātrums un noteikumi. Amatpersonas aicina vairāk domāt par braukšanas kultūru, nevis gaidīt, ka tikai asfalta platums atrisinās visas problēmas.
Kas notiks tālāk?
Lai gan tūlītēja būvniecība nesāksies, jautājums netiek pilnībā norakstīts. Saeimas komisija nolēma šo ierosinājumu nodot tālāk Budžeta komisijai. Tur plānots spriest par to, kā pilnveidot ceļu lietošanas nodevas un kur meklēt papildu līdzekļus ceļu tīkla uzlabošanai.
Tas nozīmē, ka diskusijas turpināsies, bet autovadītājiem uz Liepājas šosejas vēl ilgāku laiku būs jābruņojas ar pacietību un jābūt uzmanīgiem uz esošā ceļa.
